Sākot ar 2010. gada janvāri, reorganizācijas rezultātā likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas Kultūras aģentūra viens no pienākumiem – īstenot kultūras dzīvi Rīgas izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa, kino Rīga un Kongresu namā – ir nodots SIA Rīgas nami rokās. Stratēģiski atbildīgs par kultūras dzīves organizēšanu minētajās iestādēs ir bijušais Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks, kas reiz veica arī Rīgas namu padomes priekšsēdētāja pienākumus. Piekritis piedāvājumam, jo jau pazīst Rīgas namu personālu un vērā ņemama pieredze iegūta, strādājot Rīgas domē pie kultūras sadaļas jautājumiem.Almers Ludviks uzsver, ka, noritot reorganizācijai, SIA Rīgas nami, kas līdz šim darbojās vairāk nekā apsaimniekotāji, šobrīd apgūst jauno darbības modeli, gan pievēršoties trīs minēto kultūras iestāžu telpu izīrēšanai pasākumiem, gan arī gādājot par to saturisko daļu.

Lana Strode: – Pastāstiet sīkāk, kā izpaužas jūsu jaunais pienākums – “kultūras dzīves organizēšana”?
Almers Ludviks: – Pirmkārt, mums ir uzdots saglabāt un turpināt tās funkcijas, kuras trīs iestādes – Rīgas mākslas telpa, Kongresu nams un kino Rīga – veica līdz šim. Otra lieta ir telpu izīrēšana dažādiem pasākumiem – gan kino, gan teātriem, izstādēm utt. Līdz ar to, protams, mēģinām slēgt līgumus, tajā skaitā arī ilgtermiņa sadarbības līgumus, piemēram, ar kino centriem un ar tiem, kas tieši nodarbojas ar kino demonstrēšanu. Arī paši esam dažas filmas iegādājušies un domājam to darīt arī tuvākajā nākotnē.
Runājot par kino Rīga, mums ir doma, ka tur būtu jādemonstrē dokumentālais kino un latviešu kino. Nupat bijušajā pagrabstāva kafejnīcā ir beigti Velvju zāles remontdarbi, un ceram šajā mēnesī to atklāt. Zālē ir 100 vietas, un tajā var demonstrēt gan kino, gan notikt teātra izrādes. Vairāki teātri jau ir izteikuši interesi par šo un citām telpām. Protams, jādomā, kā pelnīt, līdz ar to īrējam un arī turpmāk īrēsim filmas, kas piestāvētu kino Rīga.

– Diemžēl nācies novērot, ka uz seansiem kino Rīgas zāle labākajā gadījumā ir pustukša un arī repertuārs netiek pietiekami aktīvi atjaunots.
– Mēs domājam, kā šo repertuāru daudzveidot un atjaunot, bet, protams, slēdzot sadarbības līgumus, skatāmies, kādas filmas varētu iegūt, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku publiku. Tajā pašā laikā domājam par to, kā veikt sadarbību ar tūrisma aģentūrām. Kino Rīga ir vēsturisks objekts, tam varētu regulāri piesaistīt tūristus. Tūlīt kinoteātrī atvērs kafejnīcu, un tas arī varētu būt labs motīvs šajā vietā rīkot jaunus kino lektorijus vai ko citu.

– Kā vērtējat nu jau kādreizējās Rīgas Kultūras aģentūras (RKA) darbību, vadot kultūras iestādes?
– Rīgas Kultūras aģentūras iestrādes ir jāpārņem. Kad strādāju Rīgas domē, pats balsoju par Kultūras aģentūras izveidi. Bija citi līdzekļi, citas iespējas, un diemžēl, šī bija viena no valsts aģentūrām, kas reorganizācijai tika pakļauta.

– Joprojām daudzi cilvēki, kas būtu potenciālie kultūras iestāžu apmeklētāji, nezina, kur atrodas Rīgas mākslas telpa, savukārt kino Rīga ir noslēpts ārzemniekiem. Reklāmas drošināšana, gan iekļaujot kultūras iestādes tūrisma apskates objektu paketē, gan arī veidojot sadarbību ar skolām. Kāda ir Rīgas namu pozīcija šajā jautājumā?
– Sākot darbu Rīgas domē, tikos ar pārstāvjiem no tādām iestādēm kā Tūrisma informācijas birojs, Live Riga un citām, kā rezultātā izveidojām grupu, lai regulāri tiktos un koordinētu sadarbību. Tikos arī ar Gunti Helmani, lai runātu par izglītības lietām. Pašlaik mēģinu iziet cauri tam, kas nu reiz ir bijis. Daudz kas šobrīd ir pavērsies citādāk, bet es redzu šo sadarbību mārketinga jautājumos, pie kuriem pašreiz tieši strādājam. Taču, manuprāt, mums ir jāsadarbojas arī ar citām institūcijām, tāpēc vispirms veidojam savu mārketinga mehānismu jeb struktūru, kurā mēs iekļausim Rīgas domes iestādes Live Riga, Tūrisma aģentūru, Izglītības, kultūras un sporta departamentu utt., pieaicinot klāt tūroperatorus. Kino Rīga ved iekšā tūristus, taču to varētu darīt ļoti organizēti un saskaņoti. Ja mēs zinām, kad Rīgā ienāk kruīzkuģi, mēs varam būt gatavi šīs grupas uzņemt.
Daudziem nav saprotams, ka Rīgas nami tagad veic kultūras nodrošināšanas funkcijas. Tas ir kaut kas jauns, un mums ir jāienāk apritē ar savu piedāvājumu.
Runājot par sadarbību ar skolām, sākot ar rudeni, kino Rīga dienas laikā skolēniem būs iespēja nākt un skatīties dokumentālās un izglītojošās filmas. Tas jau ir pārrunāts ar Helmaņa kungu.

– Par kādiem līdzekļiem šobrīd tiek uzturētas iestādes, vai tās pelna un kādi ir nākotnes plāni?
– Rīgas nami ir SIA, tādēļ mums ir jāstrādā ar peļņu. Pirmajā pusgadā šo iestāžu darbība mums kaut kādā veidā būs jādotē. Pašreiz esmu sācis sarunas par cenu politikas pārskatīšanu, un uzskatu, ka otrajā pusgadā vajadzētu arī sākt pelnīt. Kaut gan arī šobrīd Kongresu namā noslodze ir ļoti liela, zāle ir diezgan laba, bet tajā pašā laikā visi grib atlaides, zemākas cenas, bet mēs nevaram tik zemu iet, jo šī ēka ir jāuztur.
Izstāžu zālē arī visu laiku notiek izstādes, taču domājam par to, kā vairāk piesaistīt apmeklētājus. Domājam arī par ietekmīgākas reklāmas veidošanu uz ārējās fasādes, jo joprojām ir cilvēki, kas nemaz neiedomājas, ka tur apakšā ir izstāžu telpa, un iet tai garām.

– Runājot vispārīgi, kāda ir jūsu vīzija par šo trīs kultūras ie­stāžu tēlu un nozīmi pilsētā?
– Esam lielas izšķiršanās priekšā saistībā ar Kongresu namu, jo 2014. gads ir Eiropas Kultūras galvaspilsētas gads Rīgā. Zinot pašreizējo ekonomisko situāciju un to, ka Kongresu nams ir viena no ietilpīgākajām auditorijām Rīgā, kas būs pieprasīta arī 2014. gadā, mums tūlīt ir jārisina jautājums, kā uzlabot, pārkārtot, rekonstruēt Kongresu namu, lai tas vairs nebūtu Padomju laika paliekas, bet gan mūsdienīgi aprīkota koncertzāle. Es domāju, ka līdz 2014. gadam diez vai mums taps lielāka koncertzāle par šo.
Otra lieta – kā paveikt iecerēto, neapstādinot pašreizējās aktivitātes Kongresu namā, un cik Rīgas nami vai Rīgas dome ir spējīgi investēt.
Savukārt kino Rīga, vēsturiskais nams, ir vieta, kurai, manuprāt, jāpiesaista dažādas paaudzes un sociālās grupas – gan skolēni, gan vecāki ļaudis, gan maznodrošinātie utt. Tā ir vieta, kur mēs vēlamies saglabāt īpašu auru, taču tajā pašā laikā tas ir arī komercobjekts, tāpēc grūtākais uzdevums, kas mums priekšā, ir savienot šīs abas lietas.
Izstāžu zāle Rīgas mākslas telpa ir ļoti liela telpa, un būs pagrūti tai nodrošināt nepārtrauktu peļņas gūšanu. Izstāžu zālei jāsāk darboties vairāk ārēji jūtami – jāpiedāvā sevi uz ārpusi daudz agresīvāk. Tad tā savu vietu varētu ieņemt.

– Kā notiek sadarbība ar partneriem?
– Katru nedēļu sanākam kopā Iznomāšanas komisijā un izvērtējam piedāvājumus un pieprasījumus. Katrā vietā ir savs vadītājs, kas vispirms to izvērtē piedāvājumu, un tad kopīgi lemjam. Protams, tajā pašā laikā arī paši mēģinām piedāvāt, aicināt uz sadarbību – mēģinām paši skatīties, kādas filmas un pasākumus vēlamies redzēt. Diezgan daudz sarunu priekšā ir par ilglaicīgu sadarbības līgumu slēgšanu ar vairākām kompānijām, piemēram, teātriem, kas vēlētos īrēt telpas ilgstošā nomā. Te atkal ir jautājums par izmaksām, par telpu pielāgošanu, kā arī palīgtelpām. Mēs esam ieinteresēti ilglaicīgu līgumu slēgšanā, nevis katrreiz no mēneša uz mēnesi meklēt jaunus piedāvājumus. Nepieciešams ieviest zināmu regularitāti, lai cilvēki pierastu pie konkrēta piedāvājuma.

– Kā vērtējat SIA Rīgas nami sadarbību ar RD Izglītības, kultūras un sporta komiteju?
– Esmu runājis par sadarbību ar Eiženijas Aldermanes kundzi. Darba grupa, ko viņa veidoja saistībā ar reorganizāciju, deva uzdevumu izveidot māk­slinieciskā padomi, un pie tā šobrīd arī strādājam. Aicināsim tajā piedalīties ekspertus, pārstāvjus no domes un departamenta, lai turpmāk kopīgi izvērtētu kultūras iestāžu darbības vīzijas.