Lasīt vairāk
Komentēt (0)
Skatīts: 126
“Es visu laiku esmu kopā ar akmeni. Tas ir kā mans otrais es. Dari ko darīdams, akmens ir visur, visā manā ikdienā. Iestādīt to zemē, izņemt. Akmens iekšpuse – miesa, akmens āda – ārpuse... Es nezinu, kā to nosaukt, kas mani mudina to darīt. Inspirācija? Nojauta? Vai dziņa? Ir kaut kas tāds. Šī pasaule un tā otra. TE un kaut kur TUR. Bet kur? Ir kāda redzama plakne, bet ir arī neredzama, neapjaušama telpa vai plakne. Tu esi TE, bet ir kaut kur TUR,” stāsta mans tēvs, tēlnieks Ojārs Feldbergs.