“Neesmu no tiem, kas māk tā skaisti kā no grāmatas runāt,” – brīdina grafiķe Maija Dragūne, kad esmu pārkāpusi viņas darbnīcas slieksni, un noplēš no durvīm lapiņu ar savu uzvārdu, kas savu uzdevumu, palīdzot atrast īstās durvis, ir izpildījusi. Māksliniecei nepatīkot afišēties. Nelielo darbnīciņu Rīgā, 11. Novembra krastmalā, Latvijas Mākslinieku savienības nama 5. stāvā Maija Dragūne izlozējusi pirms vairāk nekā desmit gadiem. Telpa ar labu auru, viņa atzīst, – līdz šim te darbojušies arī gleznotāji Boriss Bērziņš un Vilnis Ozols.