Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkotā literārā konkursa Manas sirds pasaule dalībnieku dzeja


Man tikai jāpaceļ acis uz augšu,
Lai saņemtu ziņu no mana debesu eņģeļa.

Viņš uzsmaidīs man savu zeltaino smaidu,
Piemiegs ar aci
Un noskūpstīs maigi!

Lilija

Vērdamies peldošā padebesī,
Nezūdies, ka aizmirsts esi.
Nemeklē Viņu arhīvu foliantos,
Patosa putotos pantos,
Zubrītu zvērestu vārdos,
Fanfaru dārdos.
Ko gan dzirdēt, ko redzēt varam,
Ja runājam, raugāmies garām?

Summertime

Mākoņi laiskojas –
Vējš iegrimis meditācijā,
Kā lācene sūnās.
Rāmi tekalē bites,
Meklējot ziedus
Atāla zaļajās dūnās.

Dokumentālas grāmatas fragmenti.
[Autora piezīme: šajā fragmentā aprakstītie notikumi norisinājās
2007. gada 5. aprīļa naktī.]

Ik pa brīdim sadurdamies savā starpā, upē klusu skrapstēja salūzušie ledus gabali, kas, pavasarim nākot, peldēja lejup pa Ventu. Augšā, uz tilta, rībēja satiksme, un no ziemeļrietumiem garā, dobjā tonī atskanēja kāda kuģa miglas taures sveiciens, kuģim no reida ieejot ostā velkoņa Amber pavadībā. Labajā krastā tūlīt aiz tilta melnēja liels, melns kubs trīsstāvu mājas augstumā, kuru no upes atdalīja dzelzceļa atzars, tāpēc kubu ar piestātni vajadzēja savienot īpašam cauruļvadam, kas pāri dzelzceļa atzaram sniegtos no kuba līdz muliņam.

Ak, dzersim vīgriežu tēju
Un rakstnieku portretus,
Vīgriezēs vasaras vakaru piens
Iedzeltenais,
Dzersim un skatīsimies acīs
Viens otram
Un tiem, kuri par mums stāsta...

II
Southall

redzi?
ir vēls vakars Sautholā tumši un vēsi
rokas smagas un somas tāpat
gaisma tikai no dažiem joprojām
atvērtiem veikaliem
indiešu dziesmas filmas žurnāli
indiešu kāzu tērpi zelts un zīds
arābietes tumšos lakatos
un sievietes spēcīgām kafijas melnām rokām

***
tad meitenēm izdīgst krūtis
un smaržo tik saldi tik saldi
kā mušpapīrs virtuves stūrī
es runciski piemiedzu acis
un iešņaucu apreibušos
arōma virpulīšus
ō sirds mana – balerīna
rōzīgos plaušu svārciņos
griež piruetes un
krītot
apdauza strupo degunu