Iespējams traktēt grāmatu kā atbildi Semjona Haņina 2003. gadā izdotajam divvalodīgajam dubultkrājumam Tikko (apgāds Neputns) – vismaz dažus (M. Salējs, P. Dragūns, K. Vērdiņš) no dzejniekiem, kas toreiz bija tulkojuši viņa dzeju latviski, Aleksandrs Zapoļs tagad tulkojis krieviski. Tomēr šis izdevums ir pavisam citādāks. Gan noformējuma ziņā (Kaspars Murelis) – melnbaltā lakoniskums, palielināts fonts dzejoļu nosaukumiem un lappušu numuriem, tikko saskatāma burzīta auduma fotogrāfijas izmantojums vākam –, gan arī dzejas stila ziņā gribētais lasījums, šķiet, ir plakātiskāks, deklaratīvāks, izsaucošāks. Te nu vietā jautājums, cik lielā mērā verbālo tekstu tā uztvert liek vizuālais. Piemēram, krājuma nosaukumu citā vizuālajā kontekstā varētu izlasīt arī mierīgā stāstošā modā.
Tomēr precīzs ir nosaukuma Par mums atveidojums krieviskajā Za nas, kas sevī ietver gan stāstu “par mums”, gan substitūciju “mūsu vietā” ar paplašinājumu “mūsu vārdā”, un protams kroni visam – tostu! Tostu, kas uzsaucams savu sobutiļņiku lokā. Īpatna ir krājuma struktūra – nevienāda apjoma četru dzejnieku dzejoļu kopas –, kur reversa drukā, gan dzejniekiem pašiem, gan viņu dzejoļiem tulkojumā jāpārtop no „tiem pēdējiem par pirmajiem“.
Turpinājumu lasiet drukātajā KF.
Pievienot favorītiem
Grāmatzīme
Sūtīt pa e-pastu
Skatīts: 87
Rādīt/slēpt komentāra formu
Rīgas Dome
Valsts kultūrkapitāla fonds
