Friča Bārdas dzeju ir bezgala patīkami pārlasīt – lasi un priecājies, ka ir bijis viens normāls latviešu klasiķis, kurš sapratis, kā jārak­sta dzejoļi, lai tie uzrunātu arī pēc simts gadiem, liekot maldīties savās ģiftīgi pievilcīgajās noskaņās kaut kur starp sapni un realitāti. Bārdas dzejoļos nav sastopama uzmācīga moralizēšana un plikas abstrakcijas, viss ir plastisks, reljefs, teju ar roku aptaustāms un ar karstu sirdi izjūtams.

Samtaini pelēka grāmatiņa kabatas Evaņģēlija formātā. Ļoti ērta. Šķiet, pirmais oficiālais Brodska izdevums manās mājās. Vispār jau pirmie J.B. teksti pie manis nokļuva mašīnrakstā, caur koppapīru uzdrukāti uz tāda mīksta, it kā cigarešu papīra. Tas bija krājums Vārdšķira, kuru toreiz man atnesa draugs un klasesbiedrs Iļja Beilins. Mēs mācījāmies Rīgas 10. skolas 8. klasē un lasījām aizliegto Brodski. Pēc tam Iļja vēl nokļuva trakucī, lai izbēgtu armijai, bet vēl vēlāk kļuva par fiziķi un tagad strādā Zviedrijā.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkas rīkotā literārā konkursa Manas sirds pasaule dalībnieku dzeja


Man tikai jāpaceļ acis uz augšu,
Lai saņemtu ziņu no mana debesu eņģeļa.

Viņš uzsmaidīs man savu zeltaino smaidu,
Piemiegs ar aci
Un noskūpstīs maigi!

Lilija

Vērdamies peldošā padebesī,
Nezūdies, ka aizmirsts esi.
Nemeklē Viņu arhīvu foliantos,
Patosa putotos pantos,
Zubrītu zvērestu vārdos,
Fanfaru dārdos.
Ko gan dzirdēt, ko redzēt varam,
Ja runājam, raugāmies garām?

Summertime

Mākoņi laiskojas –
Vējš iegrimis meditācijā,
Kā lācene sūnās.
Rāmi tekalē bites,
Meklējot ziedus
Atāla zaļajās dūnās.

Februāra pēdējās četrās dienās Rīgā notiek ikgadējā Latvijas Grāmatu izstāde. Šī gada pasākums gan liekas zaudējis daļu „trekno gadu“ spožuma, tomēr līdzās uz plašāku auditoriju klaji mērķētām mārketinga komunikācijas aktivitātēm piedāvā arī dažas aktuālas diskusijas (piemēram, par e-grāmatu un grāmatniecības nākotni (ceturtdien, plkst. 12.00) vai literatūras kanonu (piektdien, plkst. 11.30)), dažas interesantas tikšanās ar viesu (piem., F. Beigbeders, svētdien, plkst. 12.00 un latviešu rakstniekem (piem., Z. Skujiņš, sestdien, plkst. 15.00 un G. Repše, svētdien, plkst. 15.00 u.c.), kā arī tradicionālos un tik ļoti apsveicamos lasīšanas veicināšanas pasākumus bērniem (sevišķi svētdienas rītā, pasākumu programmu sk. 10.lpp.).

Janvāra sākumā varēja manīt reklāmu: grāmatnīcā Valters un Rapa Karstajā punktā – Šokolādes Jēzus. Kāpēc tieši janvārī (grāmata iznāca pērn oktobrī) un kāpēc tieši šī grāmata (Dienas Grāmatas eseju krājumu virknes pēdējais produkts), nav tik būtiski, taču jāatzīst, ka īpašais piedāvājums nācis īstajā laikā. Grāmata, kuras virsraksts patapināts no Toma Veitsa dziesmas ar trāpīgo un diezgan izaicinošo tekstu, noder, lai ne vien vērstu realitātē Ziemassvētku kartītē izteiktos vēlējumus a la “baltā sniegā domātu baltas domas”, bet palūkotos arī uz pasauli caur Noras Ikstenas piedāvāto prizmu ar Šokolādes Jēzu.

Pirmais un galvenais, kas jāzina par angļu autores Susannas Klārkas desmit gadu garumā pacietīgi tapināto pirmo romānu ar lielākajai daļai lasītāju neko neizsakošo nosaukumu Džonatans Streindžs un misters Norels, ir tas, ka šis darbs ir domāts literatūras gardēžiem. Ne vienu vien, domājams, izbiedēs vairāk nekā 800 lappušu biezā folianta apjoms, zemsvītras piezīmēm bagāta vēsturiska traktāta formāts un gausi arhaiskais stāstījuma temps, taču vārda mākslas baudītāji jūsmos.