Līdz ar septembra iestāšanos klāt ir sestās Baroka mūzikas dienas Rēzeknē, kas ar smalku devīzi La jardin cache (Noslēpumainais dārzs – franču val.) no 1. līdz 5. septembrim piedāvā rēzekniešiem un pilsētas viesiem tuvāk iepazīt franču baroka mūziku. Festivāla uzmanības centrā – baroka čellista Kristofa Kuāna (Christophe Coin)  un  Limožas baroka ansambļa (Ensemble Baroque de Limoges) viesošanās.

Viena no būtiskākajām Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla iezīmēm ir latviešu komponistu vokāli simfonisko skaņdarbu pirmatskaņojumi, kurus piedzīvojuši nu jau itin daudzi autori – no Paula Dambja un Maijas Einfeldes līdz pat Līgai Celmai un Kristapam Pētersonam.

Pasaules jauno komponistu tikšanās Latvijā ir tradīcija, kuru 2002. gadā kopā ar domubiedriem aizsāka komponists Andris Dzenītis. Pirmās trīs reizes meistarkursi ik pārgadu risinājās leģendām apvītajā Dundagas pilī, bet 2008. un 2010. gadā par jauno skaņražu galvaspilsētu uz vienu nedēļu piesātinātā augusta svelmē kļuva Mazsalaca – Latvijas ziemeļu mazpilsēta līkumotās Salacas upes krastos.

Šoreiz Skaņu rakstu viesis ir komponists Alvils Altmanis. 1. jūlijā viņš svinēja savu 60. dzimšanas dienu. “No sevis neaizbēgsi,” saka mākslinieks, kuru pareizi un precīzi pieteikt vajadzētu – klarnetists, saksofonists un komponists Alvils Altmanis. Un arī mūsu saruna, pirms apspriest nošu motīvus un partitūras, kas klājas kā gleznas, izmet līkumu instrumentālista karjerā, jo pavasarī, noslēdzoties kārtējai koncertsezonai, mūziķis atzīmēja 25. gadskārtu, kopš viņš strādā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestrī, arī noslēdza darbību tajā.

Tradicionālo mūzikas kultūru elementu – skaņkārtu, ritmu struktūru, instrumentu krāsu, u.c. izmantojums dažādu laikmetīgo kompozīcijas tehniku klāstā ļāvis uzplaukt individuālam, īpašam skanējumam. Pametot atpakaļejošu skatu vēsturē, iespējams uziet franču dzīslu, kas atstājusi spēcīgas tradīcijas: jau Debisī interesējās par Bali gamelānu, Bulēzs meklēja jaunas spēles paņēmienu iespējas, pārnesot tās no tautas uz akadēmiskajiem instrumentiem, Mesiāna aizrautība ar indiešu ritmiem pavēra jaunu temporalitātes izpratni.

Ar trim koncertiem un vienu operas iestudējumu aizritējuši gadskārtējie Siguldas opermūzikas svētki – nu jau astoņpadsmito reizi. Pasākumu skaitā bijis garīgās mūzikas koncerts Siguldas luterāņu baznīcā ar soprāna Gintas Lubiņas un ērģelnieka Aivara Kalēja uzstāšanos, koncerts No drāmas līdz romantikai ar mūziklu fragmentiem un populārām dziesmām, piedaloties "dziedošajiem aktieriem" un vietējiem popmūziķiem, plašs divdaļīgs koncerts ar operu ārijām un operdziedātājiem un, visbeidzot, Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly uzvedums.

Pirms četriem gadiem izveidoto Cēsu Mākslas festivālu tagad jau droši var nosaukt par vienu no būtiskākajiem kultūras notikumiem ārpus galvaspilsētas un līdzvērtīgu nozīmīgiem muzikāliem pasākumiem Rīgā. Par to uzskatāmi liecina arī pirmās 2010. gada Cēsu Mākslas festivāla norises – vispirms jau atklāšanas koncerts ar Normunda Šnē vadītā Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio kora piedalīšanos 23. jūlijā Cēsu sporta kompleksā.

23. janvāra spelgonī Valmierā pulcējās lielākā daļa Latvijas amatierdejas speciālistu un mīļotāju. Tur jau 15. reizi norisinājās Jaunrades deju konkurss, ko sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra. Gadatirgus, jo mūsdienās visu pērk un pārdod, un arī amatiermākslas pārstāvjiem mēdz atgādināt, ka to dziesmas un dejas jāpārvērš pēc iespējas  dārgāk pārdodamā mantā. Šoreiz tirgus prece – deja, un tautas gudrība teic, ka gadatirgus izsenis ir vieta, kur sevi parādīt un citus apskatīt...