Sižetiski aizraujoša un nedaudz romantiska – kā laba bērnu grāmata – izvērtās arī  intervija ar lietuviešu mākslinieku un rakstnieku Ķēstuti Kasparaviču, kas jūlija beigās bija ieradies Rīgā, lai saņemtu Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā. Apbalvotā grāmata Baltais zilonis: stāsti no tālām zemēm Lietuvas apgādā Nieko rimto latviski (arī lietuviski, igauniski un bulgāriski!) iznākusi kā Ziemassvētku dāvana MAXIMA darbinieku bērniem. Jautāts par projektu, mākslinieks smīkņāja un attieksmi pret MAXIMA Lietuvā nodēvēja par “labākajā gadījumā ironisku”. Tomēr tieši tādēļ sarunu iesākām ar kultūras smago un obligāto “rāmi” – ekonomisko kontekstu.

"Tas, kas citam tik pašsaprotami lietojams, bet netverams, dzejniekam ir viela, sasmaržojama, mīcāma, sagaršojama, mīlama un veidojama. Ieklausīties, kā viņš valodu sablīvē, padara saredzamu, apbrīnojamu, izpleš sazin cik dimensijās, uzspridzina un šauj gaisā – lai tiek visiem. Ķersim ciet – kā brūtes pušķi!" Latvijas Rakstnieku savienība jau 46. reizi aicina uz tradicionālajām Dzejas dienām, kuru ietvaros notiks 30 pasākumi oficiālajā programmā un ap 150 sadarbības un reģionu programmā.

Seši

Pulksten sešos satikt sievieti.
Satikt sievieti.
Vienu sievieti
Vienam pulksten sešos.
Stāvot vienam pie pulksten sešiem.

Atskatos – un

Atskatos – un ir.
Atskatos – un nav.
Ja neatskatos, vai nav miera,
jo atskatos, atkal atskatos,
lai neatskatītos, atskatos.

Ieva Melgalve, dzejniece un tulkotāja: – Bērnu grāmatām būtiski divi parametri – vai bērnam šī grāmata patiks (kas ir bērna paša gaumes jautājums) un vai vecāki šo grāmatu bērnam iedos (kas savukārt ir vecāku gaumes jautājums). Ja bērns aug vidē, kurā lasīšana ir iecienīta, lasītkāre un literārā gaume attīstās pati no sevis.

 Ir patīkami paziņot, ka šogad bērnu literatūras Jāņa Baltvilka balvas piešķiršanas ceremonijā triumfēja Brūveru ģimene – galveno balvu par dzejoļu un atdzejojumu krājumu Raibajā pasaulē saņēma dzejnieks Pēters Brūveris, bet balva par profesionālāko tulkojumu tika viņa meitai Indrai (viņa tulkojusi no lietuviešu valodas K. Kasparaviča Balto ziloni un G. Morkūna Ellīgi karstās brīvdienas). Patīkami tādēļ, ka simboliski pasvītro ģimenes lomu lasīšanas un grāmatu mīlestības attīstīšanā. Tādēļ arī aicināju abus laureātus – meitu un tēvu – uz kopīgu sarunu.

Jānis Plaudis (1903–1952) divdesmitajos un trīsdesmitajos gadosbija kreisi noskaņots dzejnieks, viens no Trauksmes grupas dibinātājiem un Trauksmes žurnālīša veidotājiem, kurš kopā ar Čaku, Ķikutu un citiem jaunajiem ietekmējās no krievu un citu tautu modernās dzejas un propagandēja dzejā tagadnību un tiešumu: “Trauksminieku koncepcijas galvenie punkti: laikmeta idejas; tagadnība; satura un formas vienība; izteiksmes līdzekļu ekonomija; dzīves pārkārtošanās sekmēšana”

Ja latviešu lasītāja rezervētā attieksme pret fantāzijas žanra literatūru kā vienvienīgām blēņām un pasakām pēdējo gadu laikā sāk jūtami noplakt – tiek izdoti ne tikai ārzemju autoru bestselleri par nepilngadīgiem burvjiem un vidusskolnieču romāniņiem ar vampīriem, bet sāk parādīties arī pirmie oriģināldarbi, – tad skats uz otru lielāko fantastiskās literatūras atzaru, proti, šausmu literatūru, joprojām ir visai bēdīgs.