Viena no būtiskākajām Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla iezīmēm ir latviešu komponistu vokāli simfonisko skaņdarbu pirmatskaņojumi, kurus piedzīvojuši nu jau itin daudzi autori – no Paula Dambja un Maijas Einfeldes līdz pat Līgai Celmai un Kristapam Pētersonam.

Ar trim koncertiem un vienu operas iestudējumu aizritējuši gadskārtējie Siguldas opermūzikas svētki – nu jau astoņpadsmito reizi. Pasākumu skaitā bijis garīgās mūzikas koncerts Siguldas luterāņu baznīcā ar soprāna Gintas Lubiņas un ērģelnieka Aivara Kalēja uzstāšanos, koncerts No drāmas līdz romantikai ar mūziklu fragmentiem un populārām dziesmām, piedaloties "dziedošajiem aktieriem" un vietējiem popmūziķiem, plašs divdaļīgs koncerts ar operu ārijām un operdziedātājiem un, visbeidzot, Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly uzvedums.

Pirms četriem gadiem izveidoto Cēsu Mākslas festivālu tagad jau droši var nosaukt par vienu no būtiskākajiem kultūras notikumiem ārpus galvaspilsētas un līdzvērtīgu nozīmīgiem muzikāliem pasākumiem Rīgā. Par to uzskatāmi liecina arī pirmās 2010. gada Cēsu Mākslas festivāla norises – vispirms jau atklāšanas koncerts ar Normunda Šnē vadītā Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio kora piedalīšanos 23. jūlijā Cēsu sporta kompleksā.

23. janvāra spelgonī Valmierā pulcējās lielākā daļa Latvijas amatierdejas speciālistu un mīļotāju. Tur jau 15. reizi norisinājās Jaunrades deju konkurss, ko sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru rīkoja Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra. Gadatirgus, jo mūsdienās visu pērk un pārdod, un arī amatiermākslas pārstāvjiem mēdz atgādināt, ka to dziesmas un dejas jāpārvērš pēc iespējas  dārgāk pārdodamā mantā. Šoreiz tirgus prece – deja, un tautas gudrība teic, ka gadatirgus izsenis ir vieta, kur sevi parādīt un citus apskatīt...