To, ka Positivus popularitāte krietni augusi, piedzīvoju jau pašā festivāla sākumā, bezcerīgi mēģinot atrast kādu brīvu placīti speciāli ierīkotā maksas telšu pilsētiņā, lai pēc tam steidzīgi varētu doties pāri šosejai uz galveno pasākumu norises vietu – Zvejnieku parku. Galu galā, līdzīgi kā daudzi, savu telti uzslēju autostāvvietā un varētu niknoties uz pasākuma organizatoru neapdomību, bet laikam jau pašā festivāla nosaukumā Positivus iekodētais vēstījums apmeklētāju vēl mājās esot sagatavo tam, ka šis nebūs vaimanāšanas pasākums – cilvēki sabrauks, uz divām dienām aizmirsīs ikdienas rūpes, atpūtīsies un gūs prieku.
Lielāko dilemmu radīja kuplais koncertējošo grupu skaits – 60 mūziķi un apvienības no Latvijas un ārzemēm – un vēlme nepalaist garām pašus labākos priekšnesumus, kas izkārtoti uz piecām festivāla skatuvēm. Atzīšos, ka virkni no festivālā plaši pārstāvētajiem britu mūziķiem līdz šim nepazinu, tālab noderīga izrādījās festivāla mājas lapā ievietotā informācija par katru no māksliniekiem, kā arī saites uz mūziķu mājas lapām, kurās var iepazīties arī ar spēlēto mūziku. Skaidrs bija viens, ka noteikti tiks apmeklēti šā gada festivāla galveno mākslinieku – Muse un Scissor Sisters – priekšnesumi, bet pārējā divu dienu programma samērā laicīgi tika plānota ar domu – iepazīt pēc iespējas vairāk man nezināmus vai maz dzirdētus mūziķus. Tā katrs apmeklētājs – apzināti vai intuitīvi un pēc noskaņojuma – veidoja savu Positivus muzikālo ēdienkarti, un tādējādi par festivāla vispārējo muzikālo kvalitāti, veiksmēm un neveiksmēm tā īsti nav tiesīgs spriest neviens – tīri fiziski nav iespējams vienlaicīgi pabūt vairākās vietās un kur nu vēl ar pilnu krūti izbaudīt katra mākslinieka devumu. Atmosfēra ir brīva, un katrs paņem tieši to, ko vēlas, un tieši tik daudz, cik vēlas un var pagūt.
Turpinājumu lasiet drukātajā KF.
Pievienot favorītiem
Grāmatzīme
Sūtīt pa e-pastu
Skatīts: 74
Rādīt/slēpt komentāra formu
Rīgas Dome
Valsts kultūrkapitāla fonds
