Sutīgajā 8. jūlija vakarā iznācām no sporta halles Igaunijas mazpilsētā Rakverē, un režisors Viesturs Meikšāns precīzi aprakstīja situāciju: cik neticami, ka nupat te, līdzās trīsstāvīgajām sarkanajām bloka mājām mazas pilsētiņas nomalē, norisinājies kas tāds, cik dīvaina ir šo divu paralēlo realitāšu saskaršanās. “Kas tāds” bija itāļu režisora Romeo Kasteluči (Romeo Castellucci) un viņa trupas Societas Raffaello Sanzio jeb Svētā Rafaēla sabiedrība izrāde Hey Girl! festivāla Baltoscandal 2010 ietvaros.
Starptautiskais inovatīva un nekonvencionāla teātra festivāls Baltoscandal šogad notika jau divdesmito reizi. Festivāla māks?linieciskais vadītājs Prīts Rauds viesiem festivāla programmiņā raksta: “Mēs atvedam pasauli uz Rakveri.” Un patiesi, festivāla koncepcija to jau gandrīz divdesmit gadus (pirmais festivāls notika 1990. gadā, pirmie divi “izlaidumi” – Pērnavā) rīkot mazajā cīsiņu pilsētiņā (tas, protams, galvenokārt latviešu priekšstats) ar apmēram 15 000 iedzīvotājiem ir ar šarmu. Jo citādi te notiek maz. Ir pilsētas teātris, ir ļoti glīti parki un vecpilsēta, pāris skolas, baznīcas un lielveikali, pilsdrupas un slavenais vērsis pakalnā. Tad festivāla dienās pilsētā sarodas grupa “teātra apsēstu idiotu” (kāda norvēģu kolēģa apzīmējums) no visas Eiropas, un pilsētu dažādās norises vietās arī ārpus teātra apdzīvo dažnedažādi grūti klasificējami notikumi. Sporta hallē, kur foajē stikla vitrīnā savirknētas vietējo jauniešu iegūtās trofejas sudrabainās un zeltainās krāsās, notiek pasaulslavenā itāļu avangarda mākslinieka Romeo Kasteluči izrāde; kādas vecas rūpnīcas telpās citā pilsētas galā savukārt tiek spēlēta francūža Filipa Kenna (Philippe Quesne) performance Big Bang, kas šovasar redzama dažādos festivālos no Aviņjonas līdz Hamburgai; pamestas dzīvojamās mājas bēniņos piedzīvojama akustiska instalācija. Turklāt mazpilsētā festivāla sajūta tā dalībniekiem ir izteiktāka nekā kādā lielpilsētas festivālā, viņi uz četrām dienām (Baltoscandal norisinājās no 7. ?līdz 10. jūlijam) ir kopā un neizklīst – jo nav jau kur izklīst. Līdz ar to terase pie Rakveres teātra pēc vakara izrāžu noslēguma kļūst par neformālu domu apmaiņas centru, arī festivāla programmā iekļautās sarunas ar māksliniekiem ir labi apmeklētas un saturīgas – tās kopīgi vada daži jaunie kritiķi, kas piedalījās vairāku Eiropas festivālu, tai skaitā Homo Novus, organizētā kritiķu mobilitātes programmā 2008. gadā.
Turpinājumu lasiet drukātajā KF.
Rādīt/slēpt komentāra formu
Rīgas Dome
Valsts kultūrkapitāla fonds
